Grupas domāšana izpaužas objektīvās realitātes nekritiska, pretrunīgā uztverē, grupas lēmumu nepilnīgā pieņemšanā, grupas visas dzīvesdarbības iluzorā organizēšanā. Mūsdienu amerikāņu sociālais psihologs Ē. Dženiss (/. Jānis) aprakstījis grupas domāšanas izpausmes simptomus. Pirmais simptoms ir tas, ka visi grupas locekļi pārvērtē savas iespējas un tiesības. Grupas locekļiem veidojas priekšstats par to, ka viņu grupai ir taisnība un ka tā sludina pareizas ētiskās normas. Turklāt katrs grupas loceklis un visa grupa kopumā izrāda optimismu un zaudē kritiskumu. Otrs simptoms ir grupas «intelektuālais kurlums». Visbiežāk šajā gadījumā grupa noskaņota meklēt attaisnojumu un izskaidrojumu saviem mērķiem, stratēģijai, pieņemtajiem lēmumiem un lietām, nevis tos kritiski analizēt un prātīgi pārlūkot.<br />Grupas domāšanas izpausmes gadījumos grupas locekļu attieksme pret pretiniekiem var būt divējāda — viņus pilnībā uzskata vai nu par pārāk vājiem un nesaprātīgiem, vai par pārāk ļaunprātīgiem. Abos gadījumos vērojama grupas pasīva pozīcija attieksmē pret saviem pretiniekiem.<br />Grupas domāšanas trešais simptoms ir visu grupas locekļu vienveidīga konformistiska pozīcija. Tomēr pret visiem grupas locekļiem, kuri izsaka atšķirīgu domu, būs organizēta nevis konstruktīva, argumentēta diskusija, bet gan, kā likums, «personiska vajāšana» ar izsmieklu, pazemošanu, intelektuālu teroru, ko rīko pārējie grupas locekļi.<br />Tāda atmosfēra izraisa un nodrošina pašcenzūru katram grupas loceklim — ikviens no viņiem slēps un noklusēs visu to, kas būs pretrunā ar grupas domu, darbiem un mērķiem, nepieļaus iedziļināšanos nekādā informācijā no malas, kad varētu izvirzīt morāla rakstura jautājumus vai apšaubīt grupas lēmumu efektivitāti.